Esmu izlēmis, ka beidzot ir jāsāk fiksēt lietas, ko es daru. Savādāk pēc manis var nepalikt nekas pāri, jo nebūs ar manu roku rakstītu vēstuļu un dienasgrāmatu, kas parādītu manas domas, raksturu un rīcību.
Ir 21.gs., kur manējā - pēdējo 20 gadu paaudze dzīvo pilnīgi citās ērtībās. Manī radās doma par to, kas paliks pēc manis 22. gs. un 23.gs.? Audio ieraksti ar mūsu balsīm vai muzikālo izpildījumu? Virtuālie ieraksti sociālajos portālos? Vai blogi? Varbūt ēpasta sūtījumi un sarakstes? Fotogrāfijas un video 3D formātā?
Rodas jautājums - vai tiešām nākotnē būs tik liela virtuālā kibernētiskuma attīstība, ka nākotnes pētnieki varēs atrast vairākus gadu simtus vecus gmail.com, facebook.com un draugiem.lv kontus? Vai tiešām tādi vēl eksistēs un to serveri būs pieejami? Vai pasaulē būs tik daudz vietas, lai saglabātu visu to virtuālo informāciju?
Es ceru, ka jā, jo šajā laikmetā es spēju atstāt savu nospiedumu tikai šeit. Virtuālajā telpā. Savā ziņā te ir drošība - vispasaules pieejamība, krāsas un ilgesamība (par ko gan neesmu īsti drošs).
BET varbūt būs pavisam savādāk - varbūt nākotnes vēstures pētnieki pie mana vārda pievilks tikai vienu lielu jautājuma zīmi, ar nelielu piebildi - kas viņš bija? Un tad viņi manu failu noliks maliņā pie pārējiem miljoniem jautājumu zīmīšu, ko viņi būs atzīmējuši savos failos?
P.s.
Hmmmm - varbūt tomēr vajadzētu palikt pie vecajām vērtībām? Paņemt kādu ērtu pildspalvu un tīru bloknotu un paņemt un vienkārši pierakstīt lietas, kas grozās pa manu galvu?
