Turam īkšķus

Sirkei ir grūti

 un būtu jauki, ja mēs visi viņai varētu palīdzēt - 

ar domām, lūgšanām vai vienkārši ar atcerotiesos par viņu. 

Traģēdija

Šodien aviokatastrofā nomira 43 jauni, skaisti, profesionāli, mērķtiecīgi un spēcīgi CILVĒKI.

Esmu šokēts, kā vēl nekad agrāk. Pasaulē līst asaru upes.

Es izsaku savu visdziļāko līdzjūtību šo cilvēku tuviniekiem. 

Pirmais zaķis

Mans pirmais priekšpēdējais ir aizlekšojis, ka nemetas. Bet, kā man patīk! :)

Atkal brist tajos pašos ūdeņos ar uzrocītām piedurknēm un biksēm, ar daudz biezāku ādu un pāris papildus kg spēka ir vienkārši lieliski! Man ideju un plānu ir ar atliektiem galiem. Tā, ka - mans kuģis ir atstājis ostu, lai dotos plašajā braucienā apkārt pasaulei! Saturieties! 

Draudziņ, re ku mans - must to done sarakstiņš:

• izveidot laimes dzejoli, kas patiesi izstarotu laimi
• aizbraukt un iekarot to trako Troļļu zemi
• ar kursīšiem apmīļot veco, labo Imantiņu Kokariņu, lai par viņu varētu gari un plaši pastāstīt
• aizbraukt un iekarot trakos Minheniešus ar saviem muzikālajiem draudziņiem
• atpestīt savas ausis no "Kurmes" lāsta
• iedegt savā labajā un kreisajā kambarī lielu liesmu
• sakārtot savu raksturiņu un gribasspēku
• pacelt RDKS sporta dienas vēl nebijušos augstumos
• un uzrīkot vēl nebijušu skaistu jubilejas koncertu ar saulainajiem cilvēkiem!

u.t.t. un vēl milzums ieceru, kam es ceru, ka pietiks spēka. Tā kā, draugs! Ja vēlies mani iepriecināt, sūti man enerģiju un spēku! 

Priekšpēdējais pirmais

Es ticu, ka mūsu Dzīves pamatā ir viens milzīgs iespēju un potenciāla lauks. Ka mums VISIEM ir dotas iespējas uz lieliem un emociju pārpilniem mākslas darbiem. Šīs iespējas, protams, pa labi un pa kreisi varam izsvaidīt mēs paši vai arī mums tuvie. Un man ir vienlīdz lielas bailes gan no viena, gan otra, jo jūtu, kas tas ne/apzināti jau notiek.

Man ir bail, ka manas iespējas noslīks kādā purvā. Ka es nepaspēšu izdzīvot piepildītu dzīvi.
Kaut gan, varbūt vajag būt kā Podniekam un ticēt, ka ir nākamās dzīves, kuras Tev ļaus turpināt attīstīt savas ieceres un sapņus.

Man vienkārši pietrūkst cilvēkmīlestības, uzklausīt gatavu ausu pāra un vienmēr gaidošu roku apskāviena.

Es jūtu, ka atdodu sevi citiem pilnīgi visu. Savu enerģiju un cilvēkmīlestības.
Un jūtos apjucis, jo sapratu, ka tas ir tikai vienā virzienā tēmēts enerģijas plūdums.