Piliens okeānā

   

 Šodien manā okeānā ielija vēl viens piliens. Tikai šoreiz tas sabangoja to vētrā. Pirmo reizi M&F neizlīda caur adatas aci tehniskajā ieskaitē. Ceplenieks nolasīja pamatotu morāli un deva mums glābšanas laiku vienu nedēļu.

   Sitiens pa galvu ir! Un secinājumi BEIDZOT ir izdarīti! Un daudzas domas par dzīvesveida mainīšanu ir dzimušas.

Ir pienācis laiks rīkoties!

Prieciņskudriņas

Dzīve mutuļo kā svaigs Rīgas šampanietis! 

Ņigu ņagu, augšā lejā.

Es vēl joprojām lēkāju no domas vien, par to, ka varēšu braukt dziedāt kopā ar Radio kori 

un šodien es uzzināju, ka Verdi Rekviēmu diriģēs Rikardo Muti! 

Ārprāts! KUR ES ESMU IEKŪLIES?

Mana dzīve sprēgā ar vēl nebijušu skaitu burbuļu!

Stāstīšu, apsolu!

Sapņotājam

Reiz es biju zemē, kur es sapratu kas ir laime. Tādeļ šis veltījums manam vecajam es.


Sapņotājam

Ak, sapņotāj,
Kādēļ Tu nespēj radīt zemi skaistu,
Kur fjordi plīvo vējā kā matu lente brīvībā mīļotajai?

Kādēļ Tu nespēj saredzēt zemi,
Kur cilvēka roka ir bezspēcīga,
Kur mierpilni daba svin rimtu dzīvi,
Kas uzjundī dvēselē skumjas?

Ak, kādēļ tu nesaproti?
Ak, kādēļ tu nespēj?

Ak, Kādēļ Tu neredzi laimi,
Kas staro un gaisā valda pār zemi to?

Vai tiešām tas tādēļ, ka nespēj Tu dvēselei mieru un mīlu rast
Kas tevi mīlētu līdz pašām beigām.

Vai tas tev mīlas bada liegts?

Es novēlu tev atrast un iemīlēt savu Solveigu, mans draugs!