Labsvakars, vecais čomiņ.
Es atvainojos Tev par savu pasīvo lomu tavā dzīvē, bet ceru, ka spēsi man piedot. Es gribu Tev uzticēt stāstu, par to, kas ar mani notika.
Tu zināji, ka Odrija Hepberna ir kolorīta dāma? Es ne. Pagājušajā naktī, pēc 800 gadu nosvinēšanas, padziedāšanas kopā ar "Undīnēm", 8 kg šašlika un tukšas tosola tvertnes Jurģa vecajā Opelī, Es nonācu burvīgajā Odrijas pasaulē.
Es viņu satiku, samīļoju un noskatījos pusotru viņas filmu - pusi no "Romas brīvdienām" un visu "Sabrinu". Vecais! Tas bija fenomāli skaists kino! Vēl nesamaitāts un nekomercializēts milzīgām masām. Tā bija visaugstākā kaluma māksla, ar skaistu stāstu, humoru un stilu.
Kā Es gribētu tādu kino uzņemt vai vismaz redzēt savā gadsimtā! Tīri vai žēl metas, ka nepiedzimu tajā laikā un vietā. Dammm.
Jāsaka paldies Elzai/Odrijai par jauko ielūgumu un par burvīgo augusta vakaru, par karstvīnu un maizītēm un ļoti, ļoti laipno uzņemšanu!
Sulīgu Tev atvasaru!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru