Purva bridējs

    Ahhh... Pēdējā laikā tāda dzīves stagnācija iestājusies. Manī ir tā sajūta kas pārņem atrodoties Ķemeru purvā. Visapkārt pelēks, mitrs un savā veidā arī bīstams. Tur vēl noteikti ietilpst arī tā vientulības sajūta. Tā - kad tu viens pats ej pa tām koka laipiņām un tev visapkārt ir tikai tā pelēkā žļamba.
    Tā nu vienu dienu es pats sev apniku un nosolījos "pamosties" no šīs pelēkās pasaules, kur nemitīgi atrodas mana ikdiena, bet kā es tagad sapratu, tas ir daudz grūtāk nekā man šķita.
    Principā, vislabāk es izraujos apzinīgi pildot kādu darbu vai pienākumu. Nav jau īsti forši, bet tā nu tas ir.
  
    Un starp citu, man ir radušās pāris aizraušanās. Piemēram ar Vaildu un Dorianu un visiem viņu prātojumiem. Ehh.. labi, labi. Es esmu pārņemts ar viņa idejām. Vēl man ir Ratatat ar savu mūziku un noteikti - vislielākais kronops pasaulē Lūiss Ārmstrongs!

    Ak pareizi, varu tak padalīties arī ar saviem prieciņiem. Pašās janvāra beigās izcīnītā 2. vieta sakša konkursā ar diezgan liela riska piegaršu, nu vismaz manā sagatavošanās procesā. Kā arī nebeidzamā draugu labestība un prieks, ko es varu saņemt katru dienu. Paldies! Paldies viņiem par to!